Pretrunīgā kokosriekstu eļļa

Kokosriekstu eļļa apvīta ar daudziem dažādiem stāstiem par tās veselīgumu vai neveselīgumu. Skaidrs ir viens, tai noteikti ir labāka slava par palmu eļļu, bet tik un tā liekas, ka mēs par to zinām par maz. Eiropā un citur pasaulē visvairāk izmanto olīveļļu, rapšu, saulespuķu un dažādu citu riekstu eļļas, turpretī tropu zonas valstīs tieši kokosriekstu eļļa ir vietējo iedzīvotāju uztura pamatā. Salīdzinot ar citām eļļām, kokosriekstu eļļa atšķiras ar piesātināto taukskābju daudzumu, kas ietekmē ne tikai cilvēka organismu, bet arī eļļas cepšanās, kušanas un uzglabāšanas īpašības.

Lai pagatavotu kokosriekstu eļļu, tiek izmantotas divas metodes – sausā vai slapjā. Slapjajā metodē eļļu iegūst, vispirms sarīvējot kokosrieksta mīkstumu, ko sajauc ar nedaudz ūdens. Tādā veidā iegūst kokosriekstu pienu, kas dabīgā procesā 12–24 h laikā noslāņojas, un eļļa kā vieglākais šķidrums uzpeld virspusē. Šī eļļa, kura tiek nosmelta, arī ir kokosriekstu eļļa. Tomēr lielie ražotāji, lai iegūtu lielākus apjomus, protams, izmanto dažādas citas metodes, kā karsēšanu, centrifugēšanu, fermentēšanu utt. Pirmā aprakstītā metode ir vistradicionālākā, to daudzi cilvēki izmanto mājās un iegūst paši savu eļļu. Otrs veids, kā iegūst kokosriekstu eļļu, ir ar sauso metodi – rieksta mīkstums tiek sarīvēts, izžāvēts, sasniedzot aptuveni 12% mitrumu, un tad no tā tiek spiesta eļļa pēc tādas pašas metodes kā no olīvām. Ja iespējams, izvēlies tieši šo, extra virgin, kokosriekstu eļļu. Jo citādi tu vari iegādāties eļļu, kas pēc tam, kad eļļa svaigi izspiesta, tiek rafinēta un dezodorēta, atbrīvojot to no traucējošām garšām un smaržām. Svaigas kokosriekstu eļļas krāsa var būt no baltas līdz ziloņkaula, tai ir svaigs aromāts, kas nedaudz atgādina vasku, ar kokosrieksta noti.

Sastāvs

Kokosriekstu eļļa gandrīz pilnībā sastāv no piesātinātajām taukskābēm, to saturs eļļā pārsniedz 80%. Taču taukskābēm, kas ir kokosriekstu eļļas sastāvā (50% laurīnskābe, 20% miristīnskābe, 9% palmitīnskābe, 6% oleīnskābe), piemīt dziednieciskas īpašības, tāpēc kokosriekstu eļļu plaši pielieto kosmetoloģijā un farmācijā. Īpaši tiek uzsvērtas laurīnskābes īpašības – tā ne tikai samazina sliktā holesterīna līmeni organismā, bet arī palīdz cīnīties ar vīrusu un bakteriālām slimībām, kā arī uzlabo imunitāti.

No uztura viedokļa vērtīgi ir arī B grupas, kā arī C un E vitamīni, kas ir kokosriekstu eļļas sastāvā. Līdzīgi kā palmu eļļa, kokosriekstu eļļa darbojas kā dabīgs konservants, jo tajā ir liels E vitamīna saturs. Izturīga pret oksidēšanos, tā palielina derīguma termiņu produktiem, kuru sastāvā tiek izmantota.

Vai piesātinātās taukskābes ir vienādi kaitīgas?

Ir vēl tikai viena augu eļļa, kas ir bagāta ar piesātinātajām taukskābēm kā kokosriekstu eļļa, – palmu eļļa, kurā piesātinātās taukskābes veido gandrīz pusi eļļas satura. Vērtējot piesātināto taukskābju saturu kvantitatīvā izteiksmē, kaitīgāka ir kokosriekstu eļļa (46% pret 80%). Taču ar palmitīnskābi bagātā palmu eļļa negatīvi ietekmē sliktā holesterīna līmeni organismā un veicina asinsvadu slimības, savukārt ar laurīnskābi bagātā kokosriekstu eļļa sliktā holesterīna līmeni samazina.

Patiesībā jābaidās ir ne tik daudz no piesātinātajām taukskābēm, cik no transskābēm, kas veidojas, pārstrādājot un hidrogenējot augu eļļas. Nerafinētas, bieži ar nosaukumu extra virgin kokosriekstu eļļas dziedniecisko īpašību saraksts būs garš, sākot ar ādas stāvokļa uzlabošanu un beidzot ar HIV ārstēšanu, taču tā pati eļļa margarīna sastāvā vai eļļā vārītos frī kartupeļos organismam nodarīs kaitējumu.

Pielietošana

Ja eļļa būs aukstāka par 24 grādiem, tad tā uzglabāsies baltas pastas veidā. Savukārt sasniedzot augstāku temperatūru par 24 grādiem, tā sāks kust un pēc izskata kļūs caurspīdīgs šķidrums. Tā kā šīs eļļas degšanas punkts ir ļoti augsts (288 grādi), tad tā ir īpaši piemērota cepšanai un fritēšanai. Visiem jau esošajiem labumiem klāt nāk tās uzglabāšanas termiņš, līdz pat diviem gadiem, protams – ar noteikumu, ka nepakļausiet eļļu lielām temperatūras svārstībām. Liels labums ir arī tas, ka cepoties tā neizdala nekādas blakusvielas.

Kur izmanto

Līdzīgi kā palmu eļļu, kokosriekstu eļļu plaši izmanto pārtikas ražošanā. Saldenās garšas un vieglā riekstu aromāta dēļ eļļu bieži pievieno kūkām, cepumiem un kēksiem, kā arī izmanto wok un citos Āzijas ēdienos.

Visplašāk izmanto tieši Dienvidāzijas valstīs cepšanai un īpaši kā pamatu, pagatavojot dažādu veidu karijus. Brokastīm vai sātīgām pusdienām pagatavo smoothie kokteili, kur sablenderē banānu ar apelsīnu sulu, vaniļas vai dabīgo jogurtu, pievienojot gan kokosriekstu eļļu, gan kokosriekstu pienu. Cepot vistu, ierastās eļļas vietā pamēģini to cept kokosriekstu eļļā, piedevās pasniedzot rīsus, ko arī apcep kokosriekstu eļļā un tad izvāri, kā pierasts. Savukārt saldajā uzcep vai nu mafinus, vai šokolādes kūku vai pannā apcep ananasu šķēles, ko var pasniegt ar maskarpones siera krēmu. Atceries, ka kokosriekstu eļļai ir ne tikai interesanta garša, bet tā arī palīdz saglabāt labu holesterīna līmeni, stabilizē asinsspiedienu, palīdz aknu slimību gadījumos un iedarbojas vēl daudzos citos cilvēka organismam labvēlīgos veidos.

Margarīnā, piena tauku maisījumos, iebiezinātajā pienā, saldējumā, citos piena produktos, miltu izstrādājumos var sastapt kokosriekstu eļļu, kas kautrīgi slēpjas zem „augu tauku” segvārda. Kokosriekstu eļļa šajos produktos darbojas kā dabīgs konservants un iebiezinātājs pateicoties savai konsistencei un augstajai kušanas temperatūrai.

Kafejnīcās un restorānos kokosriekstu eļļa tīrā veidā vai eļļu maisījumos tiek izmantota cepšanai. Karstumizturīga, tā var tikt vairākkārt izmantota un ir izdevīga pārtikas ražotājiem. Pērkot popkornu, frī kartupeļus, virtuļus vai citus ātrās ēdināšanas izstrādājumus, jāatceras par hidrogenētajiem palmu un kokosriekstu taukiem, kas pilnīgi droši piedalījušies gatavošanā.

Autors: Olga Elste
FOTO: Armands Meirāns