• Sarežģītība
• Izmaksas
• Sagatavošana
• Gatavošana
• Kopējais laiks

Sastāvdaļas: 

Oriģinālrecepte:

• 1 gl. miltu
• ½ gl. cukura
• ½ gl. ievārījuma
• ½ gl. skāba krējuma
• 1 tējk. sodas
• 1 vidēja ola

Variācija, ko gatavoju:

• 170 g miltu
• 50 g tumšā muskavado cukura
• 50 g baltā cukura
• 1 pac. vaniļas cukura
• 1 tējk. sodas
• šķipsniņa sāls
• 160 g ievārījuma (ābolu, upeņu, plūmju, zemeņu)
• 150 g skāba krējuma, 25 %
• 2 vidējas olas, sajauktas ar dakšiņu

Šim kēksam patiesībā oriģinālnosaukums manā mammas pavārgrāmatā ir „Kad ievārījums paliek vecs”, bet man tādu nosaukumu likt negribētos, jo, ja arī agrāk, lai uzceptu šo sulīgo kēksu, lietojām ievārījumus, kam pelējums tiešām uzmeties, tomēr, izlasot dažus pētījumus par to, cik tas ir slikti, es vairs tā nedaru, bet izmantoju labas kvalitātes, pašas vai omes vārītus pagājušā gada ievārījumus.

Pagatavošana:

1. Sakarsē krāsni 200 grādus karstu, augšas un apakšas režīmā. Ietauko vienu kēksa formu ar sviestu un izkaisi ar miltiem, lai visas malas pilnībā pārklājušās.
2. Bļodā sajauc miltus, abus cukurus, sāli, sodu un vaniļas cukuru. Pieliec skābo krējumu, ievārījumu un olas un visu kārtīgi samaisi, lai viss sajaucas, bet pārlieku ar maisīšanu neaizraujies.
3. Lej formā un liec cepties 30 minūtes. Pārbaudi, iedurot zobu bakstāmo kociņu, – gatavs ir tad, kad kociņš ārā nāk tīrs un nekas nav tam pielipis.

Recepte: Signe Meirāne
Oriģinālrecepte no Signes Meirānes mammas pierakstiem